Vandoties pa bibliotēku, nejauši uzgāju šo darbu un ne mirkli neapšaubīdams savas angļu valodas zināšanas (angļu valodas zināšanu trūkums un fakts, ka šī grāmata latviešu valodā tulkota nav noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc dzirdot vārdu „Forrest Gump” mēs uzreiz iedomājamies par filmu nevis noveli) ķēros klāt šai grāmatai.
Kā jau bija gaidāms, grāmata bija nesalīdzināmi labāka par filmu gan „sulīguma”, gan atmosfēras ziņā, jo sižetiski šai novelei sakars ar filmu ir tik cik zilonim sakars ar indi spļaujošu insektu, protams apzinoties, ka viņi abi ir dzīvas būtnes, Dieva vai kā cita radītas, abām tām ir maņu orgāni un sava vieta barības ķēdē un dabas procesos kopumā. Tātad, rupji sakot, Roberts Zemeckis ir paņēmis Forestu un pašu esenci no šīs noveles un uzbūris savu stāstu, kas tomēr sasaucoties ar noveli, rada pavisam citu gaisotni un iekļauj sevī pavisam citu morāli, domu vai atziņu, kas gan nemaz nav peļami, un, vērtējot katru šo darbu kā subjektu, kas nav atkarīgi viens no otra, jāsaka, ka katrs no tiem ir izcils un vērtējams gabals.
Konkrēti par grāmatu, jāsaka, ka notikumi, kas attēloti tajā, sākot ar Foresta došanos kosmosā un beidzot ar reslinga cīnītāja karjeru, izsauca ne vienu vien skeptisku smīnu, līdz brīdim, kad prāts apskaidrojās un kā zibens galvā ieskrēja atziņa, ka tā taču ir satīra! Viens vienīgs sarkasms un fantāzija, kam nav nekāda sakara ar reālo dzīvi. Vinstons veselīgi ņirgājas gan par pasauli, gan par mums pašiem. Goda vārds, šis darbs jāliek vienā plauktiņā ar „Trīs vīri laivā” un jāpārlasa ikreiz, kad ir skumji. Un tieši šī ir viena no galvenajām atšķirībām starp noveli un filmu, resp. filma ir briesmīgi nopietna un moralizējoša, kā arī uz „Holivudas standarta raudamgabala” pretendējoša, salīdzinājumā ar grāmatu. Protams ir jāsaprot tas, ka, ja filma nebūtu pārveidota pēc Holivudas standartiem, tad tā neienestu tik milzīgus ienākumus un kļūtu par „gaumīgu” filmu inteliģentiem, kas vēlas atpūtināt savas smadzenes un gremdēties lieliskā satīrā. Ar šo nav jāsaprot, ka filma nav gaumīga vai ir zemē metama, nemaz ar ne, tas ir vienkārši cits stāsts ar citu mērķi.
Valoda grāmatā bija diezgan viegla un tāpēc nebūtu jābaidās lasīt šo grāmatu oriģinālvalodā, lai gan, varbūt kādam traucēs šis valodas stils un slengs, kas dzirdams arī filmā no Foresta Gampa mutes un pēc manām domām tieši šis fakts ir galvenais, kāpēc šī novele nav tulkota latviski un, pēc manām domām, nekad arī nebūs.
Rezumējot teikšu, ka vairāk nekā lieliski pavadīts laiks, lasot šo grāmatu un pozitīvu emociju maiss atkal ir piepildīts līdz malām.